Kā izvēlēties mašīnas dzinējam labāko motoreļļu?
Kāpēc vajadzīga motoreļļa?
Motoreļļa galvenais uzdevums – novērst berzi un dzinēja nodilšanu. Svarīgs motoreļļas uzdevums ir siltuma novadīšana no dzinēja karstākajiem elementiem uz vēsākiem, lai novērstu motora pārkaršanu. Papildus tam motoreļļa uz eļļas filtru novada metāliskās daļiņas un ķīmiskos elementus, kas nenovēršami rodas motoram darbojoties, novērš dzinēja koroziju.
Cik bieži motoreļļa jāmaina?
Motoreļļu nav iespējams mainīt pārāk bieži – to var darīt kaut katru dienu, jo tiklīdz izbraukts līkums var uzskatīt, ka jaunā motoreļļa dzinējā jau ir paveikusi savus labos darbus, kā rezultātā kļuvusi arī netīrāka. Taču optimāls motoreļļas maiņas intervāls ir ik pēc 10 – 15 tūkst. km vai ne retāk kā reizi gadā. Šādu motoreļļas maiņas biežumu rekomendē arī vairums auto ražotāju. Turklāt pie šāda intervāla ieteicams pieturēties arī to automašīnu īpašniekiem, kuriem auto ražotājs kā pietiekamu ir norādījis eļļas maiņu pēc nobrauktiem 30 tūkst. km. Motoreļļas maiņas intervālu būtiski var samazināt apstākļi, kādos tiek braukts, un šofera braukšana stils.
Apstākļi, kas saīsina motoreļļas maiņas intervālu:
· Intensīva braukšana pilsētā un stāvēšana sastrēgumos;
· Agresīvs braukšanas stils;
· Regulāra braukšana īsos attālumos un bieža auksta dzinēja startēšana;
· Braukšana lielā aukstumā ar neuzsilušu dzinēju;
· Braukšana karstumā ar augstu dzinēja temperatūru.
Kā izvēlēties atbilstošāko motoreļļu savam auto?
Pareizākais un drošākais ir motoreļļu izvēlēties pēc auto markas un modeļa, atbilstoši ražotāja rekomendācijām. Tās atrodamas automašīnas lietošanas instrukcijā, bet, ja instrukcija pazaudēta – internetā. Jāņem gan vērā, ka arī te savu lomu spēlē klimats – visticamāk motoreļļa, ko ražotājs ieteiks konkrēta auto modeļa motora eļļošanai vēsajā Somijā būs citāda nekā karstajā Spānijā ieteicamā. Visa pamatā ir piedevas motoreļļai, kas nosaka tās viskozitāti jeb eļļas plūstamību. Jo augstāka ir motoreļļas viskozitāte, jo biezāka un mazāk plūstoša ir eļļa, un otrādi - jo zemāka ir viskozitāte, jo šķidrāka eļļa. Šķidrās smērvielas bieži sauc arī par mazāk viskozām, bet biezās – augsti viskozām. Mazāk viskozas ir piemērotākas braukšanai zemās temperatūrās, aukstumā, bet augsti viskozās – karstākos klimatiskajos apstākļos. Latvijas tirgū parasti tiek piedāvātas vissezonas motoreļļas, kuras apzīmē ar saliktu indeksu, kurā viens skaitlis norāda viskozitātes indeksu zemā temperatūrā, bet otrs augstā. Auto īpašniekam jāatceras ne vien motoreļļu laikus mainīt, bet arī regulāri pārbaudīt dzinēja eļļas līmeni. Pārāk augsts motoreļļas līmenis var veicināt eļļas noplūdi caur dzinēja blīvējošiem elementiem un motoreļļa var nokļūt uz dzinēja ārējām virsmām. Bet vēl bīstamāk ir, ja pārplūdusī motoreļļa nokļūst uz sakarsuša izpūtēja, kas var beigties ar automašīnas aizdegšanos. Pastāv arī iespēja, ka eļļa caur blīvēm un blīvslēgiem nokļūst uz automašīnas bremzēm un riepām, kas garantēti beidzas ar bremžu un auto vadāmības pazušanu. Rezultātā, pārāk augsts motoreļļas līmenis var būt ne vien zemē izsviesta nauda un apgrūtinājums automašīnas dzinējam, ko vadītājs var izjust ar auto jaudas zudumu, bet arī radīt vērā ņemamus zaudējumus un apdraudējumu veselībai. Turpretim, ja eļļas līmenis ir pārāk zems, sūknis to nespēj piegādāt berzes virsmām, attiecīgi palielinās motora nodilums un palielinās motora pārkaršanas risks. Benzīna motoru gadījumā, papildus eļļas līmenim, jāpārbauda arī motoreļļas krāsa – jo tumšāka ir eļļa, jo tā ir netīrāka un steidzamāk jāplāno eļļas maiņas.